Mājošanās seksindustrijas vēsturi Latvijā

Latvija ir bagāta  seksa industrija s vēsturē, kas aizsākās 19. gadsimta laikā. Pirmo reizi seksuālais darbspēks Rīgā un tās apkārtnē plaši parādījās 19. gadsimta beigās, kad vīriešu vispārējais darbspēks zemākajā klasē bija izsmelties pēc biedējoša 20. gadsimta sākuma zemnieko armijas selekcijas telpu plašās mobilizācijas. Tas nozīmēja, ka sievietes, kas pašas ar sevi varēja nodrošināt, sāka slaucīt darbspēka devu. Tajā laikā bija ļoti plaši izplatīta prostitūcija, un prostitūtas Rīgā tika izplatītas gan viņu sēdēšanas vietās, gan tās tiek grieztas no krāmēm, kas novietoti tirgos.

Lai arī eksperti uzskata, ka līdz ar 19. gadsimta beigām Latvija bija prostitūcijas centrā, joprojām nav iespējams precīzi noteikt, kā seksuālā darba nozare tikušas izplatīta Latvijā. Viena no vadošajām hipotēzēm ir tāda, ka prostitūcija tikusi iedvesta ar cara armijas vienībām, tā kā iedzīvotāji nāca no visas Krievijas vai visas Padomju Savienības teritorija.

Otra vēstures hipotēze ir, ka 19. gadsimta beigās Ilgvars bija nelegālie seksuālie darbis un parasti jo īpaši tie netika izplatīti, līdz 20. gadsimta sākumā, kad Rīgā tika uzcelts bērnu darbs. Tas radīja lielu darbu tirgu, kas piesaistīja svētdzelžus no citām pilsētām, kas augstāk bija attīstītas. Cilvēki, kas nāca no citām vietām, vēlējās palīdzēt sev un, lai nopelnītu naudu, sāka strādāt seksuālā darba nozarē.

Ar laiku seksuālais darbs Latvijā kļuva arvien pieejamāks un izplatījās plašāk nekā tas bija agrāk. Tirgus pieprasīja arvien vairāk un palielināja prostitūcijas lomu visā valstī bez jauktiem un nelegālajiem seksuālajiem darbiem, kas bija pieejami no galvaspilsētas līdz provinču pilsētām un tirgos.

Nozares eksperti norāda, ka prostitūcijas attīstība Latvijā palielinājās līdz ar kontrolēto garšvielu nozari un kaut kādi alkoholiskie dzērieni 20. gadsimta vidū, kad vietējās policijas un valsts aģentūras palielināja spiedienu uz prostitūtām. Pilsētas bija ļoti stingras pretošanās vietās visiem prostitūcijas starpniekiem un viņu dzimumdzīvei.

Vēl viena pretestība seksuālajam darba nozarei bija Latvijas valdības nodomu veikt morāles reformu 20. gadsimta vidū un apturēt seksuālās tirdzniecības laiku plašuma popularitāti. Diemžēl šie centieni bija nederīgi, jo iedzīvotāju patēriņš ceļā uz atkarību no seksuālais darbs turpināja pieaugt ar laiku.

Tas, ko mēs zinām par seksuālā darba nozari, Latvijā laikā palielinājās 20. gadsimta beigās un sākumā, kad daudzi nozarē strādājošie mēģināja pārveidot šo jomu no ļaunprātības uz profesionālu. Šāda profesionāla darba veida cēloņi iekļāva interneta izmantošanu un piesaisti no citām valstīm, kur darbs tika atļauts.

Pārsteidzoša, bet patiesa ir fakts, ka interneta popularitāte strauji palielināja seksuālo industriju arī Latvijā. Ar vietējām un starptautiskām interneta vietnēm cilvēki var iegūt atbilstošu informāciju par seksuālajiem pakalpojumiem, ko piedāvā ērtības. Turklāt tīmekļa lapām šodien ir atrodami starptautiskie partneri un klienti no visas pasaules, tādēļ seksuālā darba nozares kļuva arvien pieejamāks, arvien populārāks un vairāk atbilstošs nekā iepriekš.

Eksperti arī uzsver, ka ar laiku prostitūcija Latvijā kļuva daudz stabilāka. Diemžēl diskriminācija pret seksuālais darba nozarē strādājošiem un tās apkārtējā infrastruktūra vēl aizvien ir ļoti izplatīta, lai gan daudzas sievietes patiešām meklē iespēju saņemt kvalitatīvu un labi apmaksātu darbu.

Papildus prostitūcijai nodarbošanās ar seksuāliem pakalpojumiem ietver arī striptīza klubus, seksa šovus, erotisko masāžu, seksuālos grožu produktus un pat pakalpojumus. Arī seksuālie pakalpojumi, kas tikai internetā kļuva pieejami, kļūst arvien pieprasītāki.

Lai gan daudzi pašlaik koncentrējas tikai uz seksuālais darbaspēkam, Latvijas seksuālās industrijas vēsturē ir bijuši daudzi citi aspekti, ko ietekmē dažādi politiskie, sociālie, ekonomiskie, kulturālie un pat tehnoloģiju faktori. Tātad, ja vēlaties ilgtermiņā progresēt, ir svarīgi saglabāt šo faktoru dinamikā.